ASV - informācija par valsti

ASV karte:
ASV karte
ASV karogs:
ASV karogs
ASV ģerbonis:
ASV ģerbonis
Valsts platība:
9 371 890 km²
Iedzīvotāju skaits:
298 444 215
Oficiālā valoda:
angļu valoda
Galvaspilsēta:
Vašingtona
Naudas vienība:
ASV dolārs (USD) = 100 centi
Valsts iekārta:
konstitucionāla federāla republika
Augstākā virsotne:
Makinlijs (6 198 m vjl)
Garākā upe:
Misisipi (3766 km)
Lielākais ezers:
Mičigans (58 200 km²)
Lielākās pilsētas:
Ņujorka, Losandželosa, Čikāga, Hjūstona, Filadelfija, Feniksa, San Antonio, Sandjēgo, Dalasa
Administratīvais iedalījums:
50 štati un viens federālais apgabals
Neatkarības diena:
4. jūlijs

Mazāk nekā 400 gados ASV no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par vienu no pasaules spēcīgākajām lielvalstīm.

Ģeogrāfija

Valsts atrodas Ziemeļamerikas kontinentā, starp Meksiku un Kanādu, un to apskalo Atlantijas un Klusais okeāns. ASV ir bagāta ar kalniem – Klinšu kalni, Apalaču kalni. Augtākā virsotne ir Makinlija kalns (6198 m). Zemākais punkts ir Nāves ieleja, kas atrodas 86 m zem jūras līmeņa. Visgarākā upe ir Misūri upe (4087 km), bet Misisipi upe ir visbagātākā ar ūdeņiem. Bagātīgie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija XIX gadsimtā un XX gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Mūsdienās amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē.

Klimats

ASV ir liela valsts, kurā ir sastopami dažādi klimatiskie apstākļi. ASV Rietumu un Dienvidu daļās klimats ir siltāks, salīdzinot ar Ziemeļu un Austrumu daļām. Rietumu un Dienvidu daļās ir karstas vasaras un salīdzinoši siltas ziemas. Savukārt Ziemeļu un Austrumu daļās ir aukstas ziemas un patīkamas vasaras.

Vēsture

Tiek uzskatīts, ka pirmie iedzīvotāji ASV teritorijā ieradās no Āzijas, 10 000 līdz 30 000 gadu atpakaļ. Pirmais ASV atklājējs, kas ar savu ekspedīciju kļuva pasaules slavens, un kurš pats to pat nenojauta, bija Kristofers Kolumbs. Viņš piestāja pie San Salvadoras salas 1492. gadā. Šo ekspedīciju finansēja Spānijas karalis. 16. gadsimtā Spānijas ieceļotāji sāk atklāt jaunās zemes, ceļot nometnes un iekārtojoties uz dzīvi, tas notika tagadējā Floridas teritorijā.
17. gadsimtā vairums ieceļotāji ieradās no Anglijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un vēlāk no Skotijas un Ziemeļīrijas. Tika ievesti vergi no kolonijām.
1775. gada 19. aprīlī sākās Amerikas Revolūcija.
Neatkarības deklarācija tika pieņemta 1776. gada 4. jūlijā, kopš šī gada šajā datumā svin Amerikas neatkarības dienu. 1787. gada 17. septembrī tika pieņemta ASV konstitūcija.
1789. gadā Tiesību Bils ar 10 papildinājumiem tika pievienots konstitūcijai. Kopš Tiesību Bila pieņemšanas tikai 17 papildinājumi ir pieņemti.
1789. gada 30. aprīlī Džordžu Vašingtonu ievēlēja par pirmo ASV prezidentu.
1861. gadā Ziemeļu un Dienvidu štati sāka savstarpēju karu. Pilsoņu karš bija visasiņainākais karš ASV vēsturē. Šis karš ilga četrus gadus.

Iedzīvotāji

ASV dzīvo daudzu etnisku grupu un rasu cilvēki. Vairākums iedzīvotāju ir to imigrantu pēcteči, kas ieceļojuši no citām pasaules daļām, arī no Āzijas un Eiropas. Daudz ir afroamerikāņu, kuru priekšteči kā vergi tika ievesti darbam plantācijās no Āfrikas 17. gs., 18. gs. un 19. gs. sākumā. Mūsdienās aizvien straujāk palielinās aziātu, afroamerikāņu un spāniski runājošo iedzīvotāju skaits. Prognozē, ka līdz 2050. gadam šīs iedzīvotāju grupas veidos vairāk nekā pusi no visiem ASV iedzīvotājiem. Amerikas pirmiedzīvotāju šobrīd ir mazāk nekā l % no visiem iedzīvotājiem. Kopš eiropiešu ierašanās 16. gs. indiāņi ir ierauti ilgā un grūtā cīņā par savām zemēm. Par spīti tam, viņi ir saglabājuši daudzas savas tradīcijas un valodu. Pašlaik apmēram piektā daļa indiāņu dzīvo rezervātos – teritorijās, ko viņiem piešķīrusi ASV valdība.
Vairāk kā 75 % amerikāņu dzīvo pilsētās un to priekšpilsētās. Vairākums iedzīvotāju mīt privātmājās un uz darbu pilsētā brauc ar automobili. Lielākā pilsēta, ar 8 miljoniem iedzīvotāju, ir Ņujorka, tai seko Losandželosa un Čikāga. Daudzās pilsētās ir saplūduši cilvēki no dažādām pasaules malām. Nereti katras tautas cilvēki cenšas apmesties uz dzīvi kādā noteiktā pilsētas rajonā, kuru attiecīgi nosauc par Mazo Itāliju vai Ķīnas kvartālu.

Karogs

Zvaigznes ASV karogā simbolizē 50 štatus, bet 13 svītras – pirmos ASV štatus austrumu piekrastē. Līdz neatkarības pasludināšanai 1776. g. tā bija britu kolonija. Mūsdienās katram štatam ir savi likumi, bet štatus pārvalda nacionālā valdība, kas atrodas Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā.

Nacionālie parki

ASV ir vairāk nekā 350 nacionālo parku, kuri kopumā aptver lielu teritoriju ar gleznainām dabas ainavām. Jeloustonas nacionālais parks, kas atrodas Vaiomingas un Montānas štatā, izveidots 1872. g. un ir vecākais parks. Jeloustonā savvaļā mīt bizoni, aļņi, antilopes, grizli lāči, brieži.

Beisbols

Beisbols ir ASV nacionālā sporta spēle. Pirmā spēle starp divām organizētām komandām notika Ņūdžersijā 1816. gadā. Nacionālā beisbola līga ir dibināta 1876 g., un tagad beisbols kļuvis par populārāko un aizraujošāko sporta spēli. Ik gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, prezidents tradicionāli raida pirmo metienu.

Kultūra

Amerikāņu kultūras ietekme ir redzama visur pasaulē. Gan ātrās uzkodas – hotdogi, hamburgeri un bezalkoholiskie dzērieni, gan kinofilmu un televīzijas šovu personāži ir atpazīstami no Berlīnes līdz Pekinai. Šajās ASV lielrūpniecības nozarēs ir ieguldīts miljoniem dolāru, un tām ir liela nozīme valsts ekonomikā.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2025

Top.LV
Latvijas Reitingi